Viewport width =
July 10, 2016 | by  | in Opinion |
Share on FacebookShare on Google+Pin on PinterestTweet about this on Twitter

Ngā Whakataetae Kapa Haka o te Tai Moana

Kua hōhā katoa ahau ki wēnei kōrero mō te matemate haere o te reo Māori. Kāore e kore ka ora i ngā mahi pēnei i te kapa haka. Tēnā koutou o Ngāi Tauira, nā koutou te reo rāhiri i tuku mai  kia tāngia ōku whakaaro mō ngā whakaharatau a tō mātau kapa haka i ngā rā i mua mai o te whakataetae Kapa Haka o te Tai Moana. Ko te Tai Moana te ingoa o tōku rohe ka whiriwhiri i ngā kapa haka ka uru atu ki te Matatini. Kua whakaraupapahia tēnei tuhinga ki ngā kaupapa matua o tō mātau rōpū. Ko te whakamahinga o te reo Māori ka tahi, ko te tapu o ngā wānanga ka rua, tuatoru ko te ora pai o ngā taonga tuku iho a ngā tīpuna ki a tātau.

Ko taku tau tuatahi tēnei e whakaharatau ana mō te rōpū o Ngā Wheke Pūwhero i Haramai Tawhiti, kātahi te ingoa whakahihiko i te wairua, nērā e hika mā? Ko Ngā Wheks te ingoa i tapaina mai e mātau te hunga rangatahi. I haere tahi māua ko taku hoa a Haki, nō rohe kē māua. Engari he tino kino tēnei kapa mō te haka, koirā te take kua hiahia māua te uru atu. Hāunga anō wā māua ake kapa-ā-iwi, kei raro rātau e putu ana! Kua mārama te kite i ngā tini take kua toru tau te kapa nei i tae ki Te Matangirua (te Rātapu) i ngā whakataetae o Te Matatini. Te rōreka o te reo, te purotu o ngā kaihaka, te wana o te manawa taki. I te rā tonu nei ka whiriwhiria ngā kaihaka ka tū ki te whakataetae-ā-rohe o te Tai Moana.

Ko te reo me ōna katoa te whakaaro tūhono mo tēnei whakaputanga o Te Ao Mārama, he tīmatanga pai tēnei hei kaupapa tuatahi mō tēnei tuhituhinga. Ko te reo te pūmanawa o ngā kaupapa katoa e kawea nei e Ngā Wheks. Te ātaahua hoki, te hōhonu, te nakawhiti o ngā waiata. Hāunga anō i te hekenga iho o te papa whakaharatau, me te atamira whakataetae, mō aua wā tonu ka reo Pākehā ngā waiata ka rongo nā te mea ko te wā kē tērā mō ngā mahi o te pō, ka waiho te reo Māori hei reo kōrero i te atamira. Waihoki, ko te pōhēhē nui tērā o te nuinga o ngā mātua i ēnei wānanga, mā ngā kaiako o te kura wā rātau tamariki e whakaako ki te reo Māori, ehara mā rātau i te kāinga, ehara hoki mā rātau i ngā wānanga kapa haka. Honestly though, we mostly speak English off the floor, but that doesn’t matter cause we’re doing our bit to revitalise te reo Māori as we sing and haka in Māori. Auē! Aroha mai mō taku whakawhiti ki te reo Pākehā, tē aro i ahau nā te mea ko te reo Pākehā te reo kawe i a mātau e kōrero ana i ngā wānanga. Heoi, ko te reo Māori te reo kawe i a mātau e waiata, e haka ana, koinā te mea nui!

Ko te wānanga tuarima tēnei mō Ngā Wheks. He mea hou tēnei ki au te noho hōro i a mātau e wānanga ana, engari he pai tonu. Tērā pea ko ngā kura ngā mārae hou o te Māori. Tino kore rawa nei mātau e noho marae, he mahi nui kei te aroaro, me te mea anō ko ngā rauemi ako kei ngā kura kē. I tēnei wā tonu, he tūpāpaku kei te marae pātata ki te kura e whakaharatau nei mātau o Ngā Wheks. Heoi, ahakoa ngā heipūtanga i ngā marae o ngā papakāinga nei, tangi mai, tangi atu, me waiho ērā āhuatanga o wō tātau tikanga mō muri mai o te wānanga kapa haka. Hei tāpiri atu, me noho haumaru mātau ki rō ruma i a mātau e wānanga ana, kia kore ai ētahi atu kapa e kite, e rongo i a mātau. E hika mā, kia kaua tātau e whakapehapehatia ngā kōrero a te kuia rā, a Ngoi kia “whiua ki te ao, whiua ki te rangi, whiua ki ngā iwi katoa”. Hei tā ngā kaiarataki o Ngā Wheks, me noho tapu te hōhonutanga o ā mātau waiata mō te Matatini tonu, he tapu ake i te tangihanga!

Kei te tino ora ngā taonga tuku iho a ō tātau tīpuna. Hei tauira, me titiro ki te hōrapa o ngā mahi kapa haka ki runga o Whakaata Māori! Ao te pō, pō te ao he kapa haka kei te pouaka whakaata, kei ngā whārangi ipurangi hoki. Ehara i te mea he hiahia nōku te mātaki hōtaka o tētāhi atu āhuatanga o te Ao Māori, e kāo! Mēnā ko tā te rangatira kai he kōrero, ko Toi Whakaari, ko 50 Haka Moments, ko The Kapa, ko Beyond the Faces, ko Road to the Nats, ko #Hakanation, ko Te Namu Huia & the Haka Guruz, ko Guuuuessssss That Kapaaaaaa Bleh! 8( te kai o te kaihaka o nāeanei.

Tērā pea ko te taonga i tuku ihotia mai e ngā mātua tīpuna kei te ora pai ai i ngā wānanga o Ngā Wheks ko te tāera haka. E rua pea ngā tino akoranga e pā ana ki te tāera haka kua kapohia e au i ēnei wānanga, i tua atu i te waiata pērā i tētahi tira Awherika Amerikana. Tuatahi, ko te tino āhua o te haka ko tērā e whakaatu atu ana i te wairua o te riri. He manawawera, he kai tangata. Kāretahi i kō atu! Nā te mea he iwi kiriweti tātau, nērā e hika mā? Me pērā te whakaatu o te haka hoki. Kōhungahunga mai, pakeke mai koinā te āhua haka e kitea whānuitia i ngā atamira maha o te motu. Hei aha te whakaatu i te auahatanga o ngā mahi whakatoi, whakapoapoa, whakatārunaruna rānei. Waiho ērā mō iwi kē atu te whakatinana. Tuarua, mō anamata me hōia karetao te āhua o ngā kaihaka kia kotahi ai te hanga o te haka. Ehara i te mea he takitahi mātau i a mātau e haka ana, he kapa haka. Kāre i ārikarika te hunga e whakaae ana ki tēnei whakahau pēnei ki tā Ngā Wheks, nā te mea kei te pēra te nuinga o ngā kapa haka i ngā whakataetae o nāeanei. Kei te huarahi tika tātau i tēnei wā e hika mā, ā, me whāia rawatia! Kauaka koe e tū whakakeke mai, e tū wao mai pērā ki te tāera i whakatauirahia mai e ō tātau mātua tīpuna i runga i wō tātau marae. Ehara i te mea māhau tonu ngā kōrero tuku iho a ō mātua tīpuna ki te reanga o nāianei, ā ki ngā āpōpōtanga o tēnei ao. Me whai kē i tā te rōpū hiahia.

Nō reira, e mārama ana te kite e tino whakapono ana ahau ka ora tātau i tēnei mahi, te whakataetae kapa haka. Tuatahi, ka ora tō tātau reo me wō tātau waiata, hākoa ka waiho tonu hei reo kōrero i te atamira noa iho. Ko te tūmanako ka tipakotia au e ngā kaiarataki o te rōpū kia haere ki tāwāhi, ki Tokyo, a tērā marama! Nī Hao! Kāore e kore ka ora te reo Māori ki te rongo i ngā atamira o whenua kē. Tuarua, ka ora ō tātau marae nā te pūkahu tonu o ngā waiata me ngā mōteatea e mōhio nei tātau. Mā te waiata me te poi tonu te manuhiri e manaaki, e whāngai, nerā? Ka toru, ka heke iho ēnei tikanga ki wā tātau tamariki nā te mea ko tātau tonu te tino tauira mō te whakanui i ngā tāonga tuku iho ā ngā tīpuna, ahakoa he tipuna nō rohe kē, nō iwi kē…

Ei, me whakapāha atu ahau ki a koutou, e karanga ana taku ingoa e ngā kaiarataki, taihoa ka whakakapi ake tēnei tuhinga wōku…

Editors Note: Ahakoa tō Kai whakapeto ngoi ki te uru atu ki Ngā Wheke Pūwhero i Haramai Tawhiti, koia tētāhi i kokotihia e ngā kaiwhakatau rārangi. Kāre ia i eke ki te atamira whakataetae o Te Tai Moana. Nā tōna whakamā me tōna pukuriri kīhai te tuhinga roa nei i whakaoti i a ia. Nā tana hoa a Haki ia i āki kia hoki atu a Kai ki tōna ake kapa-ā-iwi, arā ā Ngā Ururoa i oke mai Tawhiti, ahakoa ehara tōna ake kapa i te kapa rongonui mō te haka, mā rātau anō ia e manaaki, e poipoi. Ko te tūmanako mō te tau 2019 kite atu ai tātau i a Kai ki te papa whakatūwaewae o te Matatini.

 

Share on FacebookShare on Google+Pin on PinterestTweet about this on Twitter

About the Author ()

Add Comment

You must be logged in to post a comment.

Recent posts

  1. “It doesn’t have to be boring”: Chlöe Swarbrick vs. status quo
  2. Work
  3. Editorial—Issue 22, 2016
  4. I, Daniel Blake and the Welfare State
  5. Young Voters: Waking the Sleeping Giants
  6. The Sky Is Falling
  7. Tell us about Talis
  8. Vic group launch their Reclaim-munist Manifesto
  9. Bye Bye Little Karori (in two years time)
  10. Students seize opportunity to rant at Grant
i-daniel-blake

Editor's Pick

I, Daniel Blake and the Welfare State

: Recently at the NZIFF I was fortunate enough to see Ken Loach’s I, Daniel Blake, this year’s winner of the Palme d’Or at Cannes. By the end of the film nearly everybody seemed to be in mourning and most of the people seated around me were sniffling and wiping their eyes. I,

Viewport width =