I te tīmatanga o tēnei marama ka huraina e Te Whare Wānanga o te Upoko o te Ika wētahi pukapuka e aro ana ki ngā kaupapa o te ao Māori me ngā āhuatanga o Te Moana-nui-ā-Kiwa hoki. Koinei te ‘Māori and Pasifika Collection’. Kei ‘Te Pātaka Kōrero’, arā, ko te Whare Pukapuka Matua ki te maunga Ahumairangi, wēnei pukapuka. E noho ana wēnei taonga, wēnei rauemi i roto i te wāhi hou mō ngā tauira Māori tauira Pasifika hoki.

Kua tapaina tēnei wāhi ‘Te Taratara-ā-Kae’, i ahu mai tēnei ingoa mai i ngā kōrero o Tinirau rāua ko Tutunui, he pakiwaitara e hono ana ki te Māori tātou ko ngā whānaunga o te Moana-nui-ā-Kiwa. Waihoki, ko te ingoa he kupu mō te whakairo tawhito kei ngā pātaka o nehe.

He wāhi tēnei e rāhiri, e raupi ake nei i ngā tauira. Anō nei he whare e hāpai ana ki te aki i ngā tauira e nanaiore ana i te ara tukutuku o Poutama. Ka tiro māhoi e koe ki waho rā ka kitea te tino ātaahua o Te Whanganui-ā-Tara. Ka whakairia ētahi whakaahua e whakaatu i ngā whainga o ngā tauira ki te taupaepae matua. Ka tū tētahi pou whakairo i te tomokanga o Te Taratara-ā-Kae. Kei te pito o tēnei wāhi he whāriki, rite tonu te āhua o tēnei ki te putiputi ātaahua, arā, ko te frangipani, i tukua mai e Avis Higgs tēnei whāriki. Waihoki, ka āhei ngā tauira Pasifika ki te whakamahi i tēnei whāriki mō ō rātou ‘fono’, he tino taonga tēnei.

Ki te whakanui i tēnei kaupapa kua tū tētahi whakataetae i waenga i ngā tauira ki te whakahoahoa tētahi tohu mō te tarakina o ngā pukapuka. Kei a Emma Gardiner tēnei hōnore, ka tāpirihia tōna mahi ki ngā pukapuka katoa.

Neke atu i te waru rau o ngā pukapuka i roto i tēnei whakaputunga mō ngā tauira me ngā kaiako e ako ana ki runga i ngā mahinga Māori, mahinga Pasifika hoki. He rauemi tino whakahirahira mō ēnei tāngata e whai ana ki te piki ake ki runga i te ara kairangi. Me te mea nei, he wāhi mō te kotahi, te ako-ā-rōpū, ngā akomanga iti me ngā wānanga.

Kua wehe ngā pukapuka ki roto i ngā kaupapa matua, hei tauira ko Hītori, ko Mātātuhi (Literature), ko Hoahoanga (Architecture) me ērā atu kaupapa. Ko te tino whainga i tēnei wā ki te rapu ētahi atu pukapuka rauemi rānei kia eke ki te 1500 pukapuka. Atu i tērā, ko te tikanga kua huri rauna wēnei pukapuka i waenga i ngā whare pukapuka o Te Whare Wānanga o Wikitōria.

Nō reira, kia mahia ai tēnei rauemi hei taputapu mō tōu hanga whakaaro, me kī, “He mata toki pounamu, e tū te tātai o te whakairo”.

Hei te ata pongipongi o te ra 28th o Hōngongoi ka tū te rā whakatuwhera o Te Taratara-ā-Kae. Kei te taumata tuarua, te tomokanga o te whare, ka kitea tēnei wāhi.

Inā he pātai ōu, tēnā pātai atu ki a David Kukutai Jones.
Pou Whakaapa – Māori and Pasifika Librarian:
Phone: 04 463 9608
Email: David.Jones@vuw.ac.nz

Ko Julian Wilcox tētahi o ngā kanohi mōhio whānuitia nei ki runga o Whakaata Māori. Koia te kaiwhakataki mō te hōtaka o Native Affairs. I a ia e kuraina ana i te kura o Te Aute, i tīmata ia ki ngā mahi pāpāho o te reo irirangi o Ngāti Kahungunu.

“Ka roa, ka roa, ka tae ake ahau ki te whare wananga o Te Upoko o Te Ika, ā, ka pā te rongo ki te reo irirangi o Te Upoko o Te Ika, ki konā ahau e ako haere ana. Ka toro mai te ringa, kia haere ki kō, hei kaiwhakapaoho. E iwa ngā tau i a au ki korā,  ka mutu ēnā mahi”

Whai muri mai i tēnā, ka tīmata i ana mahi pouaka whakaata. Ā, i ngā tau kua hori, he maha tonu ngā whanaketanga o te reo ki tōna titiro.

Ko te reo whakapaoho ōnāianei he rerekē noa ake i te reo o Wiremu Parker mā, o Muru Walters mā, o Herewini Murupaenga mā rā, i tō rātou nā wā i te reo irirangi o te motu. Kia ahatia, ka waiho mā tētahi kē atu e tātari, pēnā e tika ana tēnā reo, kua hē kē ake rainei, kei pārengarenga kē atu rainei e tapoko atu ana!

Ko Annabelle Lee Harris tētahi o ngā pou kaikawe kōrero o Te Kāea, o Native Affairs anō hoki. He uri nō ngā kāwai whakapapa o Kahungunu, o Tahupotiki. He maha hoki ngā āhuatanga reo Māori kua kite e ia.

Annabelle: “Tērā ētahi kupu, kīwaha hoki (pērā me te kokoraho, maringa nui, turou Hawaiki) kua whakamahia e ngā tohunga reo papaoho pērā i a Scotty Morrison ana kua whai oranga anō i runga i ngā ngutu o te iwi. Tērā tētahi o ngā painga o te mahi papaoho nei, te kimi atu i ērā kupu kua roa e noho puehu ana kia whai wāhi anō i ēnei taonga i waenga i a tātou.”

Ko Heeni Brown tētahi o ngā tauhou ki te ao pāpāho, kātahi anō te wahine nei ka whai mahi ki roto i te hōtaka o Te Kāea. Tipu ake ia ki roto o Kaitaia, whanake ai ki roto i ngā āhuatanga o te reo me ōna tikanga i te kōhanga reo tae noa ki te Wharekura o te Rangiāniwaniwa. Ahakoa tana pīpī paopao i tēnei mahi, he aka reo tōna e mau nei e ia i tana kawe i ēnei mahi.

“Pēnā I tā mātou wāhi mahi, ko te reo, kia mārama, kia tika. Ā, mā te ū ki ngā wawata pērā ka whai oranga mutunga kore”

Me pēhea te mita o te reo o tēnā iwi, o tēnā iwi e noho i roto i ngā mahi pāpāho? He whakaaro tō te tokotoru nei ki tēnei kaupapa, ā me whai wāhi ake ngā mita ki roto i ēnei mahi.

Julian: Ko te reo e whakamahia nei e hau, nō te hunga nā rātou tonu ahau i napinapi. Ahatia ngā kupu e whakamahia nei he kupu tauhou ki ētahi, engari ehara i te mea he kupu hou nō ēnei tau tata ake nei. He kupu taketake i takina e ihoiho mā, e aweko mā, e o tātou wheinga. Ko tāku noa, he kawe tonu i ēnā kōrero, ā, ka riro mā ōku mātua tonu ahau e tohutohu me aha

Annabelle: Ka taea e ngā reo e rua te whai wāhi ki tēnei umanga. Me whakamahi i te mita, me ngā kupu ahurei o tō iwi ake, engari me whakapeto ngoi kia hikina ake te kounga o te reo, me ihu oneone hoki kia whakakī i tō kete kōrero ki ngā kupu kāre e kaha whakamahia i ēnei rā, kia whakanui ai tō rārangi kupu, kia whakaora ai hoki te reo

Heeni: Ae mārika! Kaha tonu tāku whakapono ki te reo o te kāinga, te reo o tāku iwi o Te Aupouri. Mea rā tonu te tohu, e kī ake, nō hea kē rānei au! Engari e mōhio ana au, ko te nuinga o ā tātou whanaunga, kāhore i tupu ake i raro i ngā marumaru ā mātua me ngā whāea e mōhio mārika ana ki te reo ā ngā mātua tūpuna, nā konā taku mihi ki Te Taura Whiri mā me ā rātou marau-whakarito, whakaako reo Māori ki te tangata.

He kaupapa nui te whakamahi i te reo o te kāinga, o tōu ake iwi i roto i tō whakapāhotanga kia mōhio te marea nō hea koe, ōu whakapaanga hoki ki ngā rohe. He mea whakaihiihi anō hoki ki te hunga mātaki ki te rongo i tō rātou ake reo e kōrerohia ana. Ki tā Heeni, mā tōna whānau anō ia e akiaki ki te whakamahi i tōna ake reo.

Ā, ko te mea nui māku, i te mea kua kore e tāea te hoki ki Te Kao, ki Kaitaia rānei rongo mārika ki te reo o reira. Tāku, he tapetape me tāku whanaunga a Dean Nathan, i te mea kua ōrite te reo, ā, nā konā e Mahara ake ki te reo o te kāinga. Ā, mā te whawhewhawhe anō hoki ki taku whāea me ngā kuia o Te Kao o runga i te wāea, ka kōhete mai rātou ki au, nā konā, ka whakatikatika i ahau nei anō hoki, i te mea i ētahi wā kua whakamahia i ngā tikanga reo o aku kaimahi.

Heoi, mō Anabelle, he āhuatanga rerekē tana ina kāore ia i tipu ake i waenga i tōna iwi o Ngāi Tahu, heoi he kapo tonu i ngā kupu o te kāinga, whakamahia i roto i ana mahi.

Nā iwi kē tōku reo i hōmai, nā Ngāpuhi, Ngāti Porou rātou ko Tūhoe kāti he mita mangaru tāku! Engari ahakoa tērā, he taonga kāmehameha tonu ki au tōku reo, waihoki e hia kē nei ngā tau āu e tōtā ana te rae kia mau i a ia. Otirā hei whakamihi i te reo o tōku iwi ka whakamahi au i ngā kupu o Ngāi Tahu ake pērā i te taua, pōua, tahuti, pūweru ērā momo kupu

Ahakoa te aha, kei te rongo tonu te reo o ngā hāpori e te motu ki runga i ngā whakapāhotanga o te pouaka whakaata, o te reo irirangi hoki. Ā, i te mutunga mai, ko te whakahau o Julian, mā tātou anō te reo e hāpai, e kawe.

”Kia pēnei noa ake tāku kōrero, arā noa atu ētahi e pōhēhē mai nā, me ora mārika tō tātou reo i a Ngāi Whakapaoho nei. Māku e kī ake, e kore tō tātou reo e ora i a Whakaaata Māori me tōna kotahi, e kore hoki e ora i a Waatea nahenahe, i a Te Karere nahenahe, i a wai ake rainei me tōna kotahi. Engari, mā ngā mahi a ēnei tū hai ratonga katoa, e kore tō tātou reo e mate.”